Kāpēc mums sāp galva? Kā atbrīvoties no galvassāpēm?

Katrs cilvēks kaut vienu reizi mūžā ir saskāries ar galvassāpēm. Kaut gan, ja jums, visas dzīves laikā galva ir sāpējusi tikai dažās reizes, tad jūs esat fenomens un būtu ļoti lietderīgi jūs izmeklēt un izpētīt. Protams, ka tas ir joks, bet katrā jokā slēpjas daļa patiesības, bet medicīniskas statistikas dati apgalvo, ka 15% cilvēku, galva tik tiešām nesāp. Pie šīs kategorijas, diez vai piederēs tā planētas iedzīvotāju daļa, kuri dzīvo lielās pilsētās un iedzīvotāju skaits tajās pārsniedz miljonu. Ar tādiem cilvēkiem, kuriem nesāp galva, lielākas iespējas bija satikties pirms vairākiem gadu desmitiem, tagad ar katru gadu, tādu cilvēku paliek mazāk un mazāk.

Kāpēc mums sāp galva?

Ar galvas sāpēm ir pazīstami ļoti daudz cilvēku un 15% no šiem cilvēkiem ar galvas sāpēm iepazinās jau bērnībā. Speciālisti apgalvo, ka no simts cilvēkiem, tikai pieci cilvēki jūs stipras galvas sāpēs, kuras ir saistītas ar nopietnu saslimšanu. Citos gadījumos, no galvassāpēm var atbrīvoties, vai arī samazināt tās līdz minimumam. Kāds ir iemesls mūsu galvassāpēm? Tā taču nevar sāpēt tāpat vien? Parasti galva mums sāp divu iemeslu dēļ: pirmais – sasprindzinājums, otrais – migrēna.

Galvas sāpes, kuras ir saistītas ar sasprindzinājumu

Visbiežāk izplatītais galvassāpju veids, tās ir galvas sāpes, kuras ir saistītas ar sasprindzinājumu un tās, tā vai citādāk, izjūt aptuveni puse planētas iedzīvotāju. Galva sāk īdēt, pēc tam to saspiež, tā it kā ap galvu atrastos stīpa, ar laiku sāpe kļūst trula un nogurdinoša. Daudzi cilvēki turpina strādāt, darīt ikdienas darbus, neskatoties uz galvassāpēm un uz to, ka paši jūtas noguruši un nelaimīgi.

Visbiežāk, tādas galvassāpes ir sastopamas cilvēkiem, kuri stundām ilgi strādā ofisā, pie datora, smacīgā un vienmuļā atmosfērā. Svaigu gaisu, tādi cilvēki ieelpo tikai pa ceļam uz darbu un vakarā, pa ceļam uz mājām, bet ja brauc ar automašīnu vai sabiedrisko transportu, tad svaigs gaiss vispār netiek ieelpots. Sanāk, ka mēs kļūstam par upuri tam dzīves veidam, kuru paši izvēlamies.

Šis galvas sāpju veids rodas no sasprindzinājuma, bet konkrētāk, no muskuļu un saišu sasprindzinājuma, pastāvīgi sasprindzinātie plecu daļas muskuļi arī var kļūt par galvassāpju iemeslu. Kāpēc rodas sasprindzinājums? Iemesli tam var būt visdažādākie, it īpaši šajā steigas pilnajā laikmetā, kad nav laika apstāties un pavērot sevi no malas. Tas var būt emocionālais un psiholoģiskais stress, konflikti, sēdošs darbs, tajā skaitā arī pie datora, bieži atrašanās pie stūres, laika apstākļi, nepareizs ēšanas režīms, fiziskā un garīgā pārslodze.

Šādos gadījumos, galvassāpes var uzskatīt par organisma aizsargreakciju. Tas mums visos iespējamos veidos signalizē, ka viņam ir vajadzīga atpūta un atslābināšanās. Ja jūs neko nedarīsiet, galvassāpes kļūs hroniskas, tām pievienosies slikta dūša un apetītes zudums. Tādos gadījumos, kādreiz pietiek ar regulāriem vingrojumiem, atslābināšanos un masāžu.

Nesteidzieties uzreiz dzert tableti, jo tablete organismam ir kārtējais stress un jūs varat pierast pie zāļu lietošanas. Ja jūs atrodaties darbā, tad pamasējiet pieres, deniņu un pakauša muskuļus, veiciet vairākus, mierīgus vingrinājumus kakla muskuļiem un augšējai plecu daļai.

Uzvāriet sev tēju: no piparmētrām, melisas vai baldriāniem, nedzeriet šķīstošo kafiju, jo tā dod īslaicīgu efektu, pēc tam sāpes atgriežas.

Visam darba laikam ir jābūt maksimāli ērtam. Darba vietas apgaismošanai labāk izmantot parasto galda lampu, nevis dienas gaismas lampu, jo to gaisma, bieži vien kalpo par iemeslu galvas sāpēm. Iemācieties sev pēc katras nostrādātās stundas sarīkot nelielu, kaut vai dažas minūtes, pārtraukumu, centieties šajā laikā paelpot svaigu gaisu.

Atgriežoties mājās ejiet kontrastdušā vai siltā vannā, kurai ir pievienota sāls, priežu ekstrakts, bet pirms gulēšanas iedzeriet glāzi silta piena ar medu. Ja jums nekādi neizdodas atbrīvoties no sāpēm, izdzeriet pretsāpju tableti, bet atcerieties, lai nepierastu pie zālēm, to drīkst darīt vienu reizi nedēļā.

Migrēna

Vēl viens izplatīts galvas sāpēšanas iemesla ir migrēna. Ja ir migrēna, tad bieži sāp viena galvas puse, vai abas, nevis vienlaicīgi, bet pēc kārtas. Sāpes ir stipras, pulsējošas, tās var pieaugt, pēc tam var parādīties slikta dūša, sāpīga reakcija uz gaismu un citiem mokošiem simptomiem. Tāds stāvoklis var ilgt gan vairākas stundas, gan vairākas diennaktis.

Migrēna tiek uzskatīta par iedzimtu slimību un tai ir pakļauti 15% pasaules iedzīvotāju. Migrēna parasti ir sievietēm, ļoti reti vīriešiem. Speciālisti apgalvo, ka pilnība no migrēnas nav iespējams atbrīvoties, bet atvieglot slimības norisi, ir iespējams.

Migrēnas laikā galva sāp tāpēc, ka paplašinās galvas smadzeņu asinsvadi. To paplašināšanos var veicināt miega trūkums, hormonālā līdzsvara traucējumi, fiziska pārslodze un daži produkti.

Ja jums ir migrēnas lēkmes, izslēdziet no savas ēdienkartes alkoholu, it īpaši sarkano vīnu, šokolādi, citrusaugļus, riekstus, žāvētos produktus, kā arī pusfabrikātus, kuriem ir pievienots nātrija glutamāts. Cietie sieri un olas arī var izraisīt galvassāpes, tāpēc šos produktus jālieto pēc iespējas mazāk. Nelietojiet kafiju vairāk par 1 krūzīti dienā. Mūsdienās eksistē preparāti,, kuri ir paredzēti tieši cīņai ar migrēnu, tos jums izrakstīs ārsts.

vedersapes

Sāp vēders. Kurā brīdī vajadzētu saukt ātro palīdzību?

Eksistē ļoti daudz slimību, kuru laikā sāk sāpēt vēders. Protams, ja jums ir sācis sāpēt vēders, tas nenozīmē, ka jums tagad ir nopietna saslimšana, ir iespējams, ka jūs esat pārēdies un tagad organisms liek jums saprast, ka vajag ieturēt pauzi. Bet nebūtu slikti zināt, kurā brīdī jāsāk celt trauksmi un jālūdz speciālistu palīdzību.

Ja jums sāp vēders, tad “Ātrā palīdzība” ir jāsauc šādos gadījumos:

  • Jums ir stipras sāpes, kuras traucē gulēt un vienalga ko darīt, tās turpinās jau ilgāk par 1 – 2 stundām
  • Jums ir stipras sāpes un vemšana.
  • Jums ir stipras sāpes un paaugstināta temperatūra – 38,5 vai augstāka.
  • Jums ir stipras sāpes un jūs ik pēc brīža zaudējat samaņu.
  • Jūs esat grūtniece un jums ir stipras sāpes vēderā.
  • Vēdera muskuļi ir saspringti un jūsu vēders ir ciets kā dēlis.
  • Jums ir diareja ar koši sarkanu asiņu piejaukumu.
  • Vēdera izeja ir tumša, kā darva.
  • Vemšana kopā ar asinīm.
  • Jums vienlaicīgi ir stipras sāpes vēderā, vemšana, diareja un liela organisma atūdeņošanās.

Jums jāvēršas pie sava ģimenes ārsta pēc palīdzības, ja jums ir:

  • Sāpes vēderā ir tik stipras, ka jūs neaizgājāt uz darbu, bet neesat gatavs izsaukt neatliekamās palīdzības brigādi.
  • Sāpes ik pa brīdim parādās un ik pa brīdim pazūd.
  • Sāpes, kaut kādā veidā ir saistītas ar ēšanu.
  • Sāpes parādās pēc noteiktu ēdienu un dzērienu lietošanas.
  • Sāpes pavada stipra vēdera uzpūšanās, it īpaši tādos gadījumos, ja vēders ir uzpūties tik ļoti, ka jums ir grūti apģērbt savu ierasto apģērbu.
  • Sāpes ilgst vairāk par trīs dienām.

Necentieties sāpes vēderā ārstēt ar klizmu palīdzību vai ar vēderu izeju mīkstinošiem preparātiem, ja jūs precīzi nezināt sāpju rašanās iemeslu.
Sievietēm, būtu ļoti ieteicams, pierakstīties uz pārbaudi pie ginekologa.

Slimības diagnosticēšana ir atkarīga no tā, vai to ir spējīgs noteikt ģimenes ārsts vai arī jums ir vajadzīgāka sīkākā izmeklēšana un speciālistu konsultācija. Šobrīd , mūsu valstī ir izveidojusies situācija, ka izmeklējumus nekavējoties veic, tikai ļoti akūtos gadījumos, ja jūs esat spējīgs gaidīt rindā, lai tiktu pie valsts apmaksātajiem speciālistiem, tad rinda pienāks aptuveni 2 – 3 mēnešu laikā, ja jūs esat spējīgs par izmeklēšanu samaksāt, tad rinda pienāks tuvāko dienu, vai aptuveni nedēļas laikā.

Ja jūs esat nokļuvis slimnīcā, tad jums noteikti izmērīs temperatūru, veiks rektālo apskati, sievietes obligāti pārbaudīs ginekologs, lai izslēgtu visus iespējamos sāpju rašanās iemeslus.

Vēl viens iemesls, kāpēc sāp vēders, var būt vēdera dobuma iekaisums. Šo stāvokli sauc par peritonītu un to ir grūti sajaukt ar kaut ko citu. Sāpes uzrodas pie vismazākās kustības: klepojot, palecoties, braucot, utt. Ja jums ir tādas sāpes, obligāti izstāstiet to ārstam.

Lai pareizi diagnosticētu slimību, ļoti svarīgi ir pareizi noteikt sāpju intensitāti, bet visiem cilvēkiem sāpju slieksnis ir atšķirīgs. Tāpēc piedāvājam jums jautājumus, uz kuriem jums būs jāzina atbildes, lai varētu pareizi diagnosticēt saslimšanu:

  • Sāpes ir tik stipras, ka jūs nevarat iet uz darbu vai skolu un nevarat piecelties no gultas? Vai arī neskatoties uz sāpēm, jūs tomēr esat spējīga kaut ko darīt?
  • Kur tieši jums sāp? Vai jūs ar pirkstu varat parādīt, kurā tieši vietā jums sāp? Vai Ar pirkstu to izdarīt nav iespējams, ir vajadzīga plauksta? Sāpes stiprākas ir vienā vietā vai arī atstaro uz kādu citu vietu? Vai visu laiku sāp tikai vienā vietā?
  • Vai jūs varat precīzi pateikt, kad tieši sāpes sākās, vai tās attīstījās pakāpeniski? Ko jūs darījāt, kad jums sāka sāpēt vēders? Pacentieties atcerēties, ko jūs esat ēdis. Vai jums nav bijušas traumas, kritieni, nelaimes gadījumi? Vai jums nav bijuši stipri stresa gadījumi?
  • Jums nesen bija operācija, jūs sākāt lietot jaunas zāles, tie ir augu valsts līdzekļi vai pārtikas piedevas? Vai jūs varat nosaukt citus iemeslus, kāpēc jums sāp vēders?
  • Ar laiku jums sāpes ir kaut kā mainījušās, samazinājušās vai palielinājušās, vai viss ir bez izmaiņām? Varbūt sāpēs no sakuma bija trulas, bet tagad ir kļuvušas asas?
  • Sāpes ir visu laiku, vai tās pāriet un atkal parādās? Parasti, asas un stipras sāpes pāriet, bet pēc tam parādās atkal.
  • Vai jums jau ir bijušas līdzīgas lēkmes? Varbūt jūs esat aizmirsis, pacentieties atcerēties. Piemēram, slimnieki, kuriem ir akmeņi žultspūslī, no lēkmēm var ciest vienu reizi, dažu mēnešu laikā un bieži vien neaptver, ka šīs epizodes savā starpā ir saistītas.
  • Vai jūs esat ievērojis, kas pastiprina, bet kas atvieglo sāpes. Piemēram, ēdiena uzņemšana, vai noteiktu ēdienu ēšana, zāļu lietošana, noteikts ķermeņa stāvoklis, utt.
muskulu sapes

Ko darīt, ja pēc treniņa sāp muskuļi?

Ko darīt, ja pēc treniņa sāp muskuļi? Šis jautājums satrauc daudzus, sporta zāles apmeklētājus, tos, kuri nenodarbojas ar sportu profesionālā līmenī, bet gan sava prieka un labas veselības pēc. Viņiem nav svarīgi rekordi, viņiem ir svarīgi, lai nodarbības būtu ērtas, sagādātu prieku un morālu gandarījumu.

Bet kāda bauda var būt no treniņa, ja pēc katras intensīvākas kustēšanās, sāp gan rokas, gan kājas, viss ķermenis ir it kā “sadauzīts”. Tautā valda viedoklis, ja pēc treniņ sāp muskuļi, tas ir labi, bet ir arī cits viedoklis, kurš uzskata, ka galvenais sāpju iemesls ir pienskābe, kura atrodas muskuļos. Mēģināsim tikt skaidrībā, kas tad patiesībā notiek ar mūsu ķermeni pēc intensīva treniņa un kāds ir galvenais, nepatīkamo sāpju iemesls.

Sāpes muskuļos, nenorāda uz to, ka jums ir bijis efektīvs treniņš. Sāpēm muskuļos, pēc treniņa, var būt visdažādākie iemesli. Mēģināsim ar tiem iepazīties.

Sāpes muskuļos treniņa laikā un uzreiz pēc treniņa

Pēc intensīva spēka treniņa, jūs periodiski jūtat stipru dedzināšanu noslogotajos muskuļos. Parasti tas notiek vingrinājuma izpildīšanas beigās, tad kad jūs strādājat uz maksimālās robežas, centieties izpildīt pašas pēdējās kustības. Šo sāpju rašanās iemesls, tik tiešām ir pienskābe muskuļos, par kuru jau tika minēts iepriekš.

Tas viss ir tāpēc, ka intensīva spēka treniņa laikā muskuļiem ir vajadzīgs liels enerģijas daudzums lai izpildītu darbu. Šī enerģija rodas glikozes šķelšanās procesa laikā, kura atrodas muskuļos glikogēna molekulu veidā.

Glikozes šķelšanās var notikt aerobā veidā (ar skābekli) un anaerobā veidā (bez skābekļa). Spēka treniņa laikā muskuļi strādā tik intensīvi, ka asinis nespēj piegādāt vajadzīgo skābekļa daudzumu, tāpēc notiek glikozes šķelšanās anaerobais process. Šī ķīmiskās reakcijas laikā atbrīvojas muskulim nepieciešamā enerģija. Glikozes sairšanas procesa rezultāta rodas, jau pieminētā, pienskābe.

Pienskābe, treniņa laikā, uzkrājas muskuļos, tāpēc, ka asinsrite nespēj to izskalot laukā un sāk kairināt nervu galus. Jūs to sajūtat kā nepatīkamu dedzināšanu un sāpes. Parasti, šīs sāpes ilgst aptuveni dažas stundas pēc treniņa. Pēc tam asinis izskalo pienskābi no muskuļiem un sāpes pāriet.

Kā lai atbrīvojas no sāpēm pēc treniņa? Šajā gadījumā tas ir samērā vienkārši. Jums, ar jebkura paņēmiena palīdzību vajag pastiprināt asins pieplūdi muskuļos. Bet, lai to panāktu, pirmām kārtām, vajag atslābināties. Lai pēc treniņa atslābinātos, ļoti labi ir veikt stiepšanās vingrinājumus, ieiet siltā dušā vai veikt vieglu masāžu, var iedzert dažas glāzes ūdens, lai pēc iespējas ātrāk, no sava organisma izvadītu pienskābi.

Sāpes muskuļos aiznākamajā dienā pēc treniņa

Ja ar dedzināšanas sajūtu, muskuļos, pēc treniņa viss ir skaidrs, tad daudziem no mums paliek noslēpums, kāpēc muskuļi sāk sāpēt aiznākamajā dienā pēc treniņa. Atliktā jeb aizkavējusies sāpe, parādās aiznākamajā dienā pēc treniņa beigām. Pēc tam viņa palielinās vēl vairāk un tad pakāpeniski sāk izzust. Šīs sāpes ir daudz nepatīkamākas, par augstāk aprakstītajām sāpēm. Tā var traucēt jums kustēties un nomāc jebkuru vēlēšanos atkal doties uz treniņu.

Šo sāpju iemesls vairs nav pienskābe muskuļos, bet gan mikroskopiskas traumas muskuļu šķiedrās, kuras rodas izpildot vingrinājumus, kuriem nepieciešama paaugstināta slodze. Muskuļu šķiedrās, kuri pie slodzes saraujas, izveidojas sīki, mikroskopiski saišu pārrāvumi. Tie mums nerada nekādas problēmas, uzreiz pēc treniņā, bet pēc diennakts, tie sāk iekaist un tad parādās sāpes.

Baidīties no šiem iekaisumiem nevajag, tie ir aseptiski (bez mikrobiem) un veidojas no muskuļu audu reakcijas uz pārslodzi. Vēl pēc dažām dienām iekaisums pāries un bojātie audi sadzīs. Muskuļi apjomā kļūs lielāki.

Lai mazinātu sāpju simptomus, vajag lietot pretiekaisuma smēres, tas var nopirkt jebkurā aptiekā. Labi līdzēs arī neliela masāža, bez stipras iedarbības.

Lai arī cik dīvaini tas liktos, bet muskulim ātrāk sadzīt palīdzēs – fiziskā slodze. Fiziskie vingrinājumi uzlabo asinsriti un paātrina vielmaiņu, tāpēc muskulis sadzīst ātrāk. Tikai atcerieties, ka slodze nekādā gadījumā nedrīkst būt nākamajā dienā un tā nedrīkst būt pārlieku liela. Ļaujiet sev atgūt formu. Ja sāpes ir ļoti stipras, labākā atbilde – ļaujiet savam organismam atpūsties, citādāk jums draud pārtrenēšanās.

Traumatiskās sāpes

Ja jūs esat ieguvis traumu, tad visticamāk, jūs to uzreiz sapratīsiet. Ja jums ir traumētas saites vai muskuļi, uzreiz parādīsies stipras un asas sāpes, tās jums neļaus turpināt treniņu ar iepriekšējo intensitāti.

Ja jūs esat sapratuši, ka esat ieguvuši traumu, vai pat, ja jums tikai radās aizdomas par traumu, uzreiz pārtrauciet treniņu, nekādā gadījumā nedrīkst turpināt treniņu, ja jums sāp. Šajā gadījumā ir labāk nevis paļauties uz veiksmi, bet nekavējoties doties pie ārsta.

imunitate

Biežas saaukstēšanās slimības liecina par to, ka jums ir novājināta imūnsistēma

Biežas saaukstēšanās slimības var jebkuru no mums izsist no līdzsvara. Ja cilvēks regulāri slimo, viņa dzīve pārvēršas nepārtrauktā tablešu dzeršanā, pilienu pilināšanā un sinepju plāksteru līmēšanā, bet neskaitāmās slimības lapas neatļauj pat cerēt uz karjeras izaugsmi. Kāpēc mums nākas tik bieži slimot un kā var no slimošanas izvairīties?

Par bieži slimojošiem, tiek uzskatīti tie cilvēki, kuri gada laikā, ar saaukstēšanās slimībām slimo vairāk par sešām reizēm, bet saslimšanas iemesls gandrīz ir viens un tas pats- vīrusu infekcija. Tāda vīrusu saslimšana gandē mazuļiem dzīvi un ārsti viņus atzīmē, kā bieži slimojošus bērnus un veic īpašu viņu novērošanu. Parasti ir tā, jo lielāks bērns aug, jo mazāk viņš sāk slimot un tad, kad viņš ir kļuvis par pieaugušu cilvēku, ideālā variantā, viņam gada laikā ir jāslimo ne vairāk kā divas reizes un slimības, ņem virsroku, parasti gripas epidēmiju laikā.

Diemžēl, mūsdienās reti kurš no mums ar palielīties ar tik labu veselību, daudzi gada laikā slimo 3 – 4 reizes ar saaukstēšanās slimībām, bet tie iedzīvotāji, kuri dzīvo lielās pilsētās, slimo vēl biežāk. Daudz biežāk, mēs esam pakļauti slimībām, tajos gadījumos, kad mums ir novājināta imūnsistēma, bet imūnsistēmas novājināšanu veicina daudz dažādu faktoru.

Kas ir imunitāte?

Citiem vārdiem sakot, tā ir mūsu organisma aizsarglīnija, kompleksā reakcija, kura aizsargā to no svešiem, agresīviem svešķermeņiem: vīrusiem, baktērijām un to toksīniem, parazītiem, donoru audiem, kā arī no savām šūnām, kuras kaut kādu procesu rezultātā ir transformējušās par patoloģiskām šūnās, piemēram, onkoloģiskām.

Jebkura svešķermeņa iejaukšanās, mēs to saucam par antigēnu, izraisa momentālu imunitātes reakciju, organisms sāk izstrādāt speciālas šūnas – fagocīdus, kuras noķer un neitralizē antigēnu. Bet tā nav vienīgā aizsardzības līnija, vēl eksistē humorālā imunitāte. Šajā gadījumā, antigēnu iznīcina speciālas, ķīmiski aktīvas molekulas – antivielas. Par tādām antivielām kalpo īpašas asins seruma olbaltumvielas, kuras sauc par imunoglobulīnu.

Trešā organisma stratēģija sastāv no tā saucamās nespecifiskās imunitātes. Tā ir barjera, kuru veido mūsu āda un gļotādu slānis, kā arī speciāli, mikroorganismi un fermenti , kuri atrodas mūsu organisma šķidrumā. Ja vīruss ir iekļuvis šūnā, tas nenozīmē, ka viņš ir uzvarējis, cilvēks, kuram ir stipra imunitāte vienmēr ir gatavs atbildes gājienam, viņa organisms sāk izstrādāt šūnu olbaltumvielas – innterferonu, šajos gadījumos cilvēkam parasti ir paaugstināta temperatūra.

Kā jau jūs redziet, daba pati ir parūpējusies par to, lai mūsu organismam būtu daudz iespēju cīnīties ar agresīviem vīrusiem un baktērijām. Bet kā jau mēs minējām iepriekš, tas ir iespējams gadījumos, kad cilvēkam ir laba imunitāte, bet mūsdienu pilsētu iedzīvotāji ar tādu lepoties, diemžēl, nevar. Tam ir savi iemesli.

  • Viens no galvenajiem iemesliem ir mūsu nepareizais dzīves veids.
  • Ēšana, tāpēc, ka tagad mēs priekšroku dodam trekniem, rafinētiem produktiem, vienkāršajiem ogļhidrātiem, kancerogēniem – žāvētai un ceptai gaļai. Te varam likt klāt arī pārēšanos.
  • Fizisko aktivitāšu nepietiekamība. Mūsu ķermenis ir paredzēts noteiktai fiziskai slodzei, visas tā sistēmas un mehānismi pareizi strādā tikai tad, ja mēs ievērojam šo noteikumu. Bet ko mēs darām? Pārsvarā sēžam un guļam.
  • Apkārtējās vides piesārņošana. Gaisam klāt ir dažādi piejaukumi, ūdens ir hlorēts, milzīgs daudzums sadzīves ķīmijas, nitrāti un citas piedevas, elektromagnētiskie izstarojumi, paaugstināts trokšņa līmenis, tas viss negatīvi ietekmē ne tikai apkārtējo vidi, bet arī cilvēku.
  • Nepārtraukts stress, uztraukums, kurš ir saistīts ar darbu, ar darba algu, ar iespēju nodrošināt ģimeni un apmierināt tās vajadzības, hronisks nogurums, neizgulēšanās.
  • Kaitīgie ieradumi, bet precīzāk – smēķēšana un alkoholiskie dzērieni.
  • Daudzi zinātnieki uzskata, ka imunitāti grauj arī pārlieku lielā mūsdienu sterilitāte. Mēs lietojam antibakteriālās ziepes, kuras nav spējīgas atšķirt sliktās baktērijas no labajām baktērijām, pie vismazākā klepus mēs sākam lietot antibiotikas, mēs pat neļaujam imunitātei “trenēties”.

Imunitāte izšķīst arī “siltajos dzīves apstākļos”- pārāk silts apģērbs, pārāk silti dzīvokļi un mājas, kurās nav paredzēts ne vismazākais caurvējš.
Imunitāti var novājināt parazītu infekcijas. Piemēram, cērmes.

Imunitāte, vistiešākajā nozīmē ir saistīta ar zarnu trakta mikrofloru. Bifido un lakto baktēriju trūkums izraisa imunitātes pazemināšanos, bet tad jau nav vairs tālu līdz saaukstēšanās slimībām un alerģijai.

Kas jādara lai paaugstinātu imunitāti?

  • Pirmkārt, jau vajag sakārtot savu ēdienkarti, ēst veselīgi, uzņemt visas organismam nepieciešamās vielas.
  • Obligāti jāievēro dienas režīms, jāguļ ne mazāk par 8 stundām. Bieži jāvēdina telpas.
  • Fiziskās aktivitātes. Norūdīšanās. Norūdīšanos ir jāsāk siltajā gadalaikā, lai aukstajā gadalaikā jums vairs nav jāietinas šallē līdz matu galiņiem.
    Jālieto vitamīni.
sapes jostas vieta

Sāpes jostas vietā. Kā no tām atbrīvoties?

Daudzi slimnieki, tikko pārkāpj ārsta kabineta slieksni, tā uzreiz jautā: “Kāpēc sāp jostas vieta un kā atbrīvoties no šī sāpēm?”. Diemžēl, viss nav tik vienkārši, kā liekas un izvēlēties pareizu ārstēšanas metodi var tikai pēc rūpīgas izmeklēšanas un sāpju cēloņu noteikšanas. Sāpes jostas var būt ļoti atšķirīgas un tikai sīki izpētot, kāpēc tās ir radušās , var sākt cīnīties ar šo kaiti.

Medicīniskā klasifikācija sāpes, kuras rodas jostas vietā, iedala primārajās un sekundārajās. Primārās sāpju sindroms veidojas uz mugurkaula deģenerējošās pataloģijas fona. Pie šīm pataloģijām pieder osteohondroze, jo šajā gadījumā notiek skrimšļu un kaulu audu deģenerēšanās, kā arī spondiloartroze, kura skar starpskriemeļu vai sinoviālās locītavas. Sekundārais sāpju sindroms var rasties visdažādāko iemeslu dēļ, pirmkārt jau mugura var sāpēt tāpēc, ka ir izmaiņas mugurkaulā (skolioze). Tieši tādu pašu stāvokli varam vērot arī kaulu audu metabolisko traucējumu gadījumā (osteoporoze vai osteomalācija).

Bieži vien, muguras sāpju iemesls ir dažādas infekcijas saslimšanas, kuras izraisa skriemeļu un starpskriemeļu disku bojājumus (Behtereva slimība, Reitera sindroms, reimatiskais artrīts u. c. Diezgan bīstams iemesls sāpēm mugurā var būt muguras skriemeļu lūzums. Sāpju sindromu var būt sekas pēc dažādām pārciestām infekcijas slimībām, kuras izraisa skriemeļu un starpskriemeļu disku bojājumus (bruceloze, tuberkuloze u. c.) Jostas vieta sāpēs arī tajā gadījumā, ja jums būs stipri traucēta muguras smadzeņu apasiņošana (pirms insulta stāvoklis u. c.). Dažu pataloģiju gadījumā, sāpēm jostas vietā ir atstarojošs raksturs, tas notiek tādos gadījumos, ja ir slimi orgāni, kuri atrodas mazajā iegurnī. Bieži vien sāpes tiek novērotas arī tad, kad tiek sastiepti jostas vietas muskuļi. Mugura ļoti sāp tādos gadījumos, kad ir notikusi starpskriemeļu disku nobīde mugurkaula jostas daļā.

Kādi vēl var būt iemesli sāpēm mugurā?

Bieži vien sāpes jostas vietā rodas veicot kaut kādu neveiklu kustību, ilgstoši strādājot neērtā pozā, nepareizi paceļot un pārvietojot smagumus, no kritiena vai sitiena, straujas iztaisnošanās un vienlaicīgas pagriešanā, kā arī no ilgstošas atrašanās caurvējā. Visi šie notikumi var kļūt par iemeslu muguras spazmām un muguras dziļo muskuļu iekaisumam.

Bieži vien, daudzi klienti sūdzas, ka mugura sāp pēc gulēšanas. Tam arī ir savi iemesli. Visvienkāršākais no tiem – neērts ķermeņa stāvoklis miega laikā, piemēram, tiem, kuriem patīk gulēt uz vēdera, mugurkaula jostas daļas muskuļi visu laiku atrodas saspringtā stāvoklī, tas arī izraisa sāpju rašanos. Bieži vien, sāpes mugurā ir saistītas ar to, ka cilvēkam neder gulta, matracis vai spilvens, tieši tāpēc, speciālisti iesaka, gulēt uz ortopēdiskajiem matračiem, lai mugura miega laikā, būtu spējīga pilnībā atslābināties.

Vēl, rīta sāpes jostas daļā var liecināt par to, ka jums ir kāda iekšējā orgāna saslimšana. Asinsrites, gremošanas un izvadkanālu sistēmu saslimšanas bieži vien tiek pavadītas ar sāpju sindromu.

Atceries, ka nav jēga sevi mocīt un ja sāpes ir tiešām nopietnas labāk iegādājies pretsāpju līdzekļus, pat tad ja tas nozīmē ņemt kredītus onlainsesxi vai pat swrafi sesxebi!

Negatīvās emocijas veicina sāpes jostas vietā

Reti kurš no pacientiem zina, ka jostas vieta ir viena no psihiski jūtīgākajām ķermeņa daļām un tāpēc tā tik ļoti asi reaģē uz stipriem stresiem un uztraukumiem. Naids, dusmas, aizkaitināmība vai stipras bailes, veicina adrenalīna izmešanu asinīs, tāda procesa rezultātā rodas paaugstināts muguras muskuļu tonuss. Tādos gadījumos, ja nenotiek adekvāta muskuļu atslābināšana, muskuļi, kuri visu laiku atrodas paaugstinātā tonusā , sāk pakāpeniski saspiesties. Mazliet vēlāk parādās spazmas un sāpju sindroms. Vajag atzīmēt, ka mugurkaula traucējumi, bieži vien parādās tiem cilvēkiem, kuriem ir nestabila psihe un tieši tādiem pacientiem, psihoterapija ir vislabākā ārstēšanas metode.

Kāpēc sāp mugura grūtniecības laikā?

Daudzas grūtnieces, uztrauc sāpes mugurā, viņas vēlas zināt, kāds ir to iemesls. Tad, kad grūtniecības laiks vēl ir mazs, tas var būt saistīts ar nieru vai izvadsistēmas slimībām. Šajā laikā palielinās arī progesterona izstrāde, tas var veicināt nelielu saišu atslābumu un tas arī var izraisīt sāpes mugurā. Otrajā grūtniecības trimestrī, kad vēders manāmi palielinās, stipri pieaug slodze uz mugurkaulu un tāpēc var paradīties velkošas sāpes muguras jostas daļā. Stipras sāpes jostas vietā grūtniecības laikā var būt ar iemeslu neiroloģiskām saslimšanām (starpskriemeļu disku trūce vai jostas vietas radikulīts).

angina

Kā ārstēt angīnu?

Ja jums stipri sāp kakls, runāt, rīt siekalas un barību ir ļoti grūti un sāpīgi, kaulus lauž’, bet termometra stabiņš ir apstājies pie cipariem 38 – 39 un negrib zaudēt savas ieņemtās pozīcijas, visticamāk, ka jūs esat saslimis ar angīnu. Protams, ka precīzu diagnozi, jums var uzstādīt tikai ārsts, bet visi šie simptomi liecina, kā arī ārsts jums pateiks ne visai patīkamos vārdus: “Jums ir angīna”. Starpsezonu laikā, “noķert” angīnu nav nekāda māka, bet kā lai to ātri izārstē? Protams, ka ikvienam no mums gribas iedzert dažas tabletītes vai pulverīšus un no rīta pamosties veselam. Bet man, diemžēl, jūs ir jāapbēdina, ka ar angīnu šis “numurs” nedarbosies!

Kas tā ir par slimību, ja jau tās ārstēšana ir tik ilga un sarežģīta?

Angīnas, pareizais, medicīniskais nosaukums ir tonsilīts, tas ir iekaisuma process, kurš ir sācies mandeļu un rīkles rajonā, bieži vien šis iekaisums ir strutains. Mandelēm ir īpaša loma, tās sargā organismu no infekcijas iekļūšanas tajā, bet kad mikrobu uzbrukums kļūst agresīvāks, tad tās aizsargā organismu kā tik māk, tās ir gatavas iekaist un sastrutot, lai tikai liegtu mikrobiem nokļūšanu organismā.

Angīna parasti sākas vairāku apstākļu sakritības dēļ, parasti tie ir patogēnais mikrobs kombinācijā ar novājinātu imunitāti.

Mikrobu avots var būt skarlatīnas slimnieki, bet visbiežāk angīna rodas aktivizējoties mikroflorai, kura atrodas mūsu pašu mutē. Ja jūs esat stipri nosalis vai jums ir slapjas kājas, jūs padzersieties aukstu šķidrumu vai pasēdēsiet zem kondicioniera, jūsu izredzes satikties ar angīnu, palielinās vairākas reizes. Mikrobi sāks mutes dobumā, kala dobumā un deguna dobumos aktīvi vairoties un tad jau angīna ir ar “roku sasniedzama”.

Angīna ir ļoti nepatīkama slimība, sāpes kaklā traucē rīt gan siekalas, gan barību, drudzis un kaulu laušana, neļauj pilnvērtīgi strādāt. Ja jūs angīnu neārstēsiet vai arī ārstēsiet to nepareizi, vai “pārstaigāsiet” to, tas var radīt nopietnus veselības sarežģījumus un slikti ietekmēt dzīvībai svarīgus orgānus – sirds vārstuļus, nieres un locītavas.

Bet ja jūs to neizārstēsiet līdz galam – tā var kļūt par jūsu hronisko pavadoni jebkurā saaukstēšanās reizē. Tāpēc, ir ļoti svarīgi angīnu ārstēt pareizi un izārstēt to līdz galam.

Angīnas ārstēšana

Vispirms jau sāksim ar to, ka nevajag veikt nekādus varoņdarbus un ārstēt angīnu ekstrēmā režīmā, atcerieties, tā ir slimība, kuras ārstēšanas laikā nevajadzētu doties uz darbu vai uz skolu. Pašsajūta, slimības laikā, arī nav no tām labākajām, strādāt efektīvi jums tik un tā neizdosies, bet ja jūs dosieties uz darbu, tad pastāv iespēja, ka jūs varēsiet “aplipināt” arī citus darba kolēģus. Tāpēc paņemiet slimības lapu vai arī, ja jums ir iespēja, brīvas 3 – 5 dienas un veltiet tās aktīvai un pareizai slimības ārstēšanai.

Ja jums ir temperatūra un nespēks, palieciet gultā, vislabāk, ja jūs varat būt izolēts no pārējiem ģimenes locekļiem. Atcerieties, angīna ir lipīga slimība, it īpaši ātri ar to inficējas bērni un padzīvojuši cilvēki.

Turiet savu dvieli atsevišķi no pārējo ģimenes locekļu dvieļiem, tieši tāpat dariet ar zobu birsti ( pēc slimošanas vajag nopirkt jaunu) un traukiem, bieži mainiet gan gultas veļu, gan apakšveļu, gan pidžamas. Ja jums ir drudzis, jūs svīdīsiet, bet ķermenim vajag būt tīram.

Ja temperatūra nav augstāka par 39 grādiem un jūs jūtaties samērā labi, tad nav vajadzības dzert zāles, lai pazeminātu temperatūru, tāpēc, ka pie augstas temperatūras mikrobi sāk iet bojā un jūs ātrāk izārstēsiet angīnu.
Atcerieties! Neatkarīgi no tā ir jums temperatūra vai nav, jums ir nepieciešama ārsta konsultācija, tikai ārst ir spējīgs pareizi novērtēt situāciju un izlemt, kādas zāles jums ir nepieciešamas.

Lai atvieglotu sāpes, jūs varat regulāri skalot kaklu. Kakla skalošanai parasti izmanto:

  • Dzeramās sodas šķīdumu.
  • Sāls šķīdums, kuram ir pievienots 1 piliens joda.
  • Zāļu tējas.
  • Kliņģerītes tinktūras un ūdens šķīdumu.

Vēl viens efektīvs līdzeklis pret kakla sāpēm ir kaklā pūšamie aerosoli, bet tos jums arī izrakstīs ārsts. Svarīgi ir atcerēties, ka pēc to lietošanas, vismaz stundu nedrīkst ne ēst, ne dzert.

Angīnas laikā, ir ļoti svarīgi daudz dzert, pirmkārt jau tāpēc, ka svīstot cilvēks zaudē ļoti daudz šķidruma, otrkārt, kopā ar šķidrumu no organisma izvadās toksīni.

Dzert vajag siltus šķidrumus, kuri nekairina kaklu, vēlams , lai tie būtu sārmaini šķidrumi – silts piens ar sviestu un medu, tēja ar medu vai pienu, piens ar “Boržomi” minerālūdeni, zaļā tēja vai melnā tēja ar citronu, tēja ar ingveru, dzērveņu morss un zāļu tējas.

Vitamīni un minerālvielas. Dzert vai nedzert?

Bieži vien, kad mēs sūdzamies par nogurumu un spēku izsīkumu, mēs dzirdam padomu – sāc dzert vitamīnus. Kāpēc? Tas ir tāpēc, ka mūsu organisms, ja salīdzinām, ir laba mašīna, kuras darbībai ir vajadzīga degviela ne tikai tauku, olbaltumvielu un ogļhidrātu veidā, bet arī vitamīnu un minerālvielu veidā. Ja mūsu organismā šo vielu trūkst, mēs sākam slimot, slikti izskatīties, kļūstam ar visu neapmierināti, esam viegli aizkaitināmi un noguruši. Tas nozīmē, bez vajadzīgajiem vitamīniem un minerālvielām, mēs sākam justies nepilnvērtīgi.

Šo vielu nosaukums sastāv no diviem vārdiem latīņu valodā – vita un amīni. Tas nozīmē, ka tie ir dzīvībai nepieciešamie amīni. Amīni – to ķīmiskā struktūra, kaut gan visi nav amīni, bet nosaukums ir iedzīvojies un apzīmē vielu grupu, bez kurām mūsu organisms nav spējīgs normāli funkcionēt.

Lai arī cik banāli tas liktos, bet C vitamīna trūkums organismā var izraisīt nāvi, sākas cinga. Vai kāds no jums ir dzirdējis šīs slimības nosaukumu? Cinga parādās tad, tad organismā trūkst askorbīnskābes. Vitamīns C, mūsu organismā nodrošina kapilāru elastību, to sieniņu caurlaidību, bet tas, savukārt, novērš smaganu asiņošanu, iekšējās asiņošanas u. t. Īpaši efektīvi C vitamīns iedarbojas kopā ar rutīnu, kurš arī pieder vitamīnu grupai.

B1 vitamīna trūkums slikti iespaido galvas smadzenes un tos procesus, kuri tajās notiek. Vitamīna trūkums var izraisīt galvas sāpes un atmiņas pasliktināšanos.

Vitamīns A ir atbildīgs par mūsu ādas un gļotādas stāvokli. Ja mūsu organismā trūkst A vitamīns, tad āda sāk lobīties, paliek sausa, sarkana, uz pirkstu spilventiņiem parādās plaisiņas, tādas plaisiņas parādās arī lūpu kaktiņos, tikai tās ir daudz lielākas.

B12 vitamīns nodrošina labu stāvokli un lieliskas atjaunošanās spējas skrimšļu audiem. E vitamīns ir reproduktīvās sistēmas, gan sievietēm, gan vīriešiem, karalis. Vīriešiem tas palīdz justies labi līdz dziļam vecumam, tieši tāpat arī sievietēm.

Tā ir tikai maza daļa no visiem zināmajiem vitamīniem. Kopā ar vitamīniem ir ieteicams lietot arī minerālvielas, kuras spēlē ne mazsvarīgu lomu mūsu organisma vielmaiņā. Vispazīstamākā minerālviela, par kuras eksistēšanu zina visi ir dzelzs. Tā piedalās asins radīšanas procesā un asins transportēšanas procesā, pa visu mūsu organismu.

Ja mūsu organismā trūks magnija, mēs jutīsimies noguruši, viegli aizkaitināmi, nav brīnums, ka ieslīgsim depresijā. Kalcija trūkums padarīs trauslus mūsu kaulus. Kālija un nātrija trūkums nāvīgi ietekmēs mūsu sirds – asinsvadu sistēmu, izraisīs kājās krampjus, it īpaši naktīs.

Tās ir pašas nepieciešamākās minerālvielas mūsu organismam. Gan vitamīnus, gan minerālvielas mēs varam iegūt lietojot vitamīnu – minerālvielu kompleksus, kurus var nopirkt aptiekās. Pirms vitamīnu – minerālvielu kompleksa iegādes vajadzētu pakonsultēties ar savu ģimenes ārstu, ja nē, tad palūdziet konsultāciju farmaceitam, viņš noteikti jums ieteiks vispiemērotāko preparātu, jo preparāti ir ļoti atšķirīgi, vieni būs paredzēti gados vecākiem cilvēkiem, citi – fiziski aktīviem cilvēkiem, topošajām māmiņām, studentiem, kuri kārto eksāmenus, kā arī tiem, kuri jūt nogurumu un pavasara depresiju. Bet, ja jūs jūtat, ka jūsu noguruma sekas ir saistītas ar pārslimoto slimību, tad nekavējoties dodieties pie ārsta, tāpēc, ka vitamīni ir tikai organisma palīgi, bet nevis zāles slimības gadījumā.

Daudzi no jums var iebilst un teikt, ka agrāk nebija tik daudz vitamīnu un minerālvielu, un cilvēki nemira viens aiz otra, to trūkuma dēļ. Protams, ka daudzi nemira, bet arī nedzīvoja tik ilgi, kā mēs tagad. Agrāk 45 gadi tika uzskatīti nevis par brieduma gadiem, kā mūsu dienās, bet jau par dziļiem vecuma gadiem. Tiem, kuriem bija iespēja ēst pilnvērtīgu uzturu, jutās labāk, bet tiem, kuriem tādas iespējas nebija, problēmas ar veselību bija lielas.

Vitamīnus un minerālvielas mēs uzņemam ar ēdienu, bet tagad rodas vēl viens jautājums, ko mēs ēdam? Mūsdienās ēdiena kvalitāte ir ļoti mainījusies, jo ir ļoti mainījušās to audzēšanas metodes. Tāpēc, mūsdienās, lai saņemtu organismam nepieciešamo vitamīnu un minerālvielu daudzumu mēs varam lietot dažādus preparātus. Tikai nepārcentieties! Atcerieties! Senie cilvēki teica, ka viss var būt inde un viss var būt zāles! Viss ir atkarīgs no devas. Ja uz iepakojuma ir rakstīts, ka dienas deva ir viena tablete, tad dienas deva ir viena tablete, nekādas improvizācijas nav pieļaujamas. Ja jūs izdzersiet divas, labāk jums no tā nepaliks, visas vielas, kuras organisms neuzsūks, tiks izvadītas no organisma. Bet tādi vitamīni, kā A un E var sākt uzkrāties taukaudos, to pārpalikumi nepiedalās vielmaiņā un kādā noteiktā, nelabvēlīgā brīdī, tie var pārvērsties par kancerogēniem.

Ja jūs ievērosiet visas rekomendācijas, jūs ilgi saglabāsiet veselību un lielisku izskatu!

bezmiegs

Kas izraisa miega traucējumus un kā pret to cīnīties?

Mūsdienu straujajā un stresa pilnajā ikdienā, ļoti daudzi cieš no miega traucējumiem. Ļaunākais ir tas, ka vairums cilvēku, kas ar šo problēmu saskaras, neuztver to gana nopietni. Miega traucējumi bieži vien ir simptoms nopietnām saslimšanām, un pašrocīgi iegādāti medikamenti, kas palīdz iemigt, noteikti nav labs risinājums ilgtermiņā, turklāt arī bezmiegs pats par sevi rada dažādus organisma darbības traucējumus. Ir jāsaprot, kur slēpjas šīs problēmas sakne, un tad jādomā par atbilstošiem ārstēšanās vai bezmiega novēršanas veidiem.

Viens no visizplatītākajiem bezmiega cēloņiem ir stress, ko rada dažādi satraucoši dzīves notikumi. Tas var būt gan negatīvs stress, ko izraisa, piemēram, nesaskaņas ģimenē vai darbā, vai arī pozitīvs satraukums, piemēram, pirms ceļojuma vai kāda pasākuma, bet jebkurā gadījumā šāds bezmiegs organismam kaitē. Protams, ja šis stress ir īslaicīgs, arī miega problēmas ātri vien izzudīs, bet ja tomēr stress ir ikdienas dzīves daļa, jādomā par veidiem, kā to mainīt. Pie stresa nevar pierast un to nedrīkst uztvert par normu. Ir jācenšas atrisināt problēmas. Ja pats nespējat tikt galā, apmeklējiet psihoterapeitu, lai rastu kādu risinājumu un nebaidieties pieņemt nozīmīgus lēmumus, lai mazinātu stresu savā dzīvē. Šāds bezmiegs var radīt ļoti nopietnus draudus veselībai.

Otrs izplatītākais bezmiega izraisītājs ir izjaukts diennakts ritms. Ar šādām problēmām ļoti bieži sastopas tie cilvēki, kuri strādā maiņu darbos. Proti, vienu dienu jādodas gulēt vēlu vakarā, bet nākamajā agri no rīta. Ir cilvēki, kas pie šāda dienas ritma var pierast, bet ne visiem tas izdodas un tas var beigties ar ilglaicīgiem miega traucējumiem un nopietnām saslimšanām. Ja regulāri organisms šādā veidā tiek traumēts, var ciest ne tikai nervu sistēmas veselība, bet arī ļoti daudzas citas orgānu sistēmas. Ja pie nevienmērīga dienas ritma neizdodas pierast, tas ir jāmaina. Nekādā gadījumā nedrīkst lietot miega zāles, kuras nav izrakstījis ārsts. Nedrīkst šādā veidā riskēt ar savu veselību.

Vēl viens iemesls, kāpēc bieži vien daudziem neizdodas iemigt, ir nepareizs uzturs pirms miega. Nav ieteicams ēst pārtikas produktus, kuros ir liels ogļhidrātu saturs, kā, piemēram, cukurs, baltā maize, augļi utt., kā arī nedrīkst lietot uzturā neko, kas satur kofeīnu vai citas vielas, kas organismam dod lielu enerģiju. No šādu produktu lietošanas noteikti ir jāizvairās vismaz 3 stundas pirms gulētiešanas, bet ieteicams tos vispār nelietot pēc pusdienām. Labāk iedzert kādu nomierinošu tēju, kas palīdzēs aizmigt, kā, piemēram, vilkābeles, citronmelisas vai baldriānu tēju.

Vēl bezmiegu var radīt arī vienkārši fiziski traucēkļi, kā, piemēram, gaisma, skaņas, caurvējš, sasmacis gaiss, kukaiņi utt. Tas viss neļauj smadzenēm un pārējam ķermenim atslābt, līdz ar to iemigšanas process tiek apgrūtināts. Šādos gadījumos vienkārši ir jāmēģina izvairīties no šiem traucēkļiem. Ja nepieciešams veiciet mājās remontu, lai radītu labvēlīgu vidi naktsmieram vai vienkārši centieties jebkādos veidos atbrīvoties vai izvairīties no jebkādiem bezmiega izraisītājiem.

Ja neviens no iepriekš minētajiem variantiem neatbilst jūsu gadījumam, bet vienalga regulāri nespējat iemigt, iespējams jums ir kādas nopietnas saslimšanas, jo bezmiegs ir pirmais simptoms ļoti daudzām slimībām. Šādā gadījumā noteikti jāvēršas pie sava ģimenes ārsta, kurš nosūtīs jūs uz tālākiem izmeklējumiem, lai atrastu īsto bezmiega cēloni. Ja bezmiegs nāk kombinācijā ar nogurumu dienā, galvassāpēm, reiboņiem vai citiem līdzīgiem simptomiem, ārsta palīdzība ir īpaši nepieciešama, turklāt steidzami. Bezmiegs ir simptoms pret kuru nevar izturēties nevērīgi.

laundabiga dzimumzime

Kā atšķirt ļaundabīgas dzimumzīmes?

Noteikti visi ir dzirdējuši, ka vienkāršas dzimumzīmītes var pārtapt par ļaundabīgiem ādas audzējiem, taču par spīti tam tikai retais uzskata par vajadzīgu doties pie speciālistiem, lai veiktu regulāras dzimumzīmīšu pārbaudes. Gadījumā, ja šādas pārbaudes netiek veiktas, vismaz jāievēro zināma piesardzība un pašam jāseko līdzi savu dzimumzīmīšu stāvoklim. Ir vairākas pazīmes, kas var liecināt par to, ka dzimumzīmes iespējams attīstās par ļaundabīgu audzēju. Ja pamanāt, ka kāda no dzimumzīmēm atbilst sekojošām pazīmēm, noteikti uzreiz dodieties pie sava ģimenes ārsta, dermatologa vai onkologa.

Labdabīgas dzimumzīmes parasti ir regulāras formas un simetriskas. Ja pamanāt, kādu veidojumu uz ādas, kas ir vienā pusē lielāks un otrā mazāks, ar neregulārām, robainām malām vai arī ir kas ir manāmi izplūdis, tas var liecināt par ļaundabīga audzēja veidošanos. Īpaši svarīgi ir pievērst uzmanību tam, lai sākotnēji regulāras formas dzimumzīmes, nepārvērstos par neregulārām.

Otra pazīme ir krāsa. Dzimumzīmes var būt gan tumši brūnas, gan gaiši brūnas, bet vienai dzimumzīmei ir jābūt vienā tonī. Ja dzimumzīmes viena daļa ir gaišāka, bet otra tumšāka, vai pat tā ir daudzkrāsaina, noteikti jādodas pārbaudīties. Jāuzmanās arī no izteikti sarkanām dzimumzīmēm vai citādu nedabīgu krāsu dzimumzīmēm, kā arī uzmanība jāpievērš krāsas izmaiņām. Ja dzimumzīme visu laiku bijusi tumša, bet ar laiku paliek gaišāk, vai otrādāk, tas var liecināt par nelabvēlīgām pigmentu izmaiņām.

Vēl ļoti būtiska nozīme ir dzimumzīmes izmēram. Regulāri ir jāpārbauda visas dzimumzīmes, kuru diametrs pārsniedz 5 mm. Lai uzskatāmi saprastu, cik daudz ir 5 mm, iedomājaties standarta rūtiņu lapas vienu rūtiņu. Arī dzimumzīmes izmērs, tāpat kā krāsa un forma laika gaitā nedrīkst mainīties. Ja dzimumzīme aug arvien lielāka, noteikti ir jāvēršas pie speciālista.

Pēdējā vizuālā pazīme ir dzimumzīmītes virsma un struktūra. Dzimumzīmīte var būt nedaudz raupjāka kā āda ap to, kā arī tā var būt mazliet izvirzīta uz āru, bet jāuzmanās, lai tai pa virsu neveidotos kreveles vai arī tā nekļūtu līdzīga sulojošai čūlai.

Bez vizuālām pazīmēm noteikti jāpievērš uzmanība arī sajūtām. Ja dzimumzīme pēkšņi sāk niezēt, sāpēt vai sajūtat jebkādu diskomfortu dzimumzīmes atrašanās vietā, arī tā var būt pazīme ļaundabīga audzēja attīstībai. Arī šādos gadījumos noteikti jāveic dzimumzīmīšu pārbaude.

Arī tad, ja neviena no minētajām pazīmēm neraksturo nevienu no jūsu dzimumzīmītēm, jāpiedomā arī pie riska faktoriem, kas var ietekmēt dzimumzīmīšu attīstību un ja esat pakļauts kādam no riska faktoriem, noteikti dodieties uz pārbaudēm. Galveni riska faktori ir ultravioletais starojums (gan no saules gaismas, gan solārijiem), liels dzimumzīmju skaits uz ķermeņa (vairāk kā 20 dzimumzīmes), regulārs dzimumzīmju kairinājums no apģērba vai jebkādiem citiem kairinātājiem, gaišs ādas tips un iedzimtība (radiniekiem bijušas onkoloģiskas saslimšanas).

Ja jums ir kāda dzimumzīme, kas atbilst minētajiem kritērijiem vai arī esat kādā no riska grupām, noteikti veiciet pārbaudes. Sākotnējā dzimumzīmju izmeklēšana ir samērā vienkārša un nesāpīga. Dodoties pie speciālista – onkologa vai dermatologa – pakāpeniski tiks veiktas dažādas pārbaudes. Vispirms tiks veikta vienkārša apskate un aizdomīgās dzimumzīmes tiks pārbaudītas ar dermatoskopu – izgaismojošu un vizuāli palielinošu ierīci. Nepieciešamības gadījumā pēc tam tiek veikta siaskopija – pigmentu un audu apasiņošanas pārbaude ar lāzera skenera un datora palīdzību. Ja dzimumzīme ir ļaundabīga, tiek domāts par tālākām pārbaudēm (histoloģisko izmeklēšanu, biopsiju u.c.) vai arī likvidācijas iespējām (ar lāzeri vai ķirurģiskā ceļā).