Biežas saaukstēšanās slimības liecina par to, ka jums ir novājināta imūnsistēma

Biežas saaukstēšanās slimības var jebkuru no mums izsist no līdzsvara. Ja cilvēks regulāri slimo, viņa dzīve pārvēršas nepārtrauktā tablešu dzeršanā, pilienu pilināšanā un sinepju plāksteru līmēšanā, bet neskaitāmās slimības lapas neatļauj pat cerēt uz karjeras izaugsmi. Kāpēc mums nākas tik bieži slimot un kā var no slimošanas izvairīties?

Par bieži slimojošiem, tiek uzskatīti tie cilvēki, kuri gada laikā, ar saaukstēšanās slimībām slimo vairāk par sešām reizēm, bet saslimšanas iemesls gandrīz ir viens un tas pats- vīrusu infekcija. Tāda vīrusu saslimšana gandē mazuļiem dzīvi un ārsti viņus atzīmē, kā bieži slimojošus bērnus un veic īpašu viņu novērošanu. Parasti ir tā, jo lielāks bērns aug, jo mazāk viņš sāk slimot un tad, kad viņš ir kļuvis par pieaugušu cilvēku, ideālā variantā, viņam gada laikā ir jāslimo ne vairāk kā divas reizes un slimības, ņem virsroku, parasti gripas epidēmiju laikā.

Diemžēl, mūsdienās reti kurš no mums ar palielīties ar tik labu veselību, daudzi gada laikā slimo 3 – 4 reizes ar saaukstēšanās slimībām, bet tie iedzīvotāji, kuri dzīvo lielās pilsētās, slimo vēl biežāk. Daudz biežāk, mēs esam pakļauti slimībām, tajos gadījumos, kad mums ir novājināta imūnsistēma, bet imūnsistēmas novājināšanu veicina daudz dažādu faktoru.

Kas ir imunitāte?

Citiem vārdiem sakot, tā ir mūsu organisma aizsarglīnija, kompleksā reakcija, kura aizsargā to no svešiem, agresīviem svešķermeņiem: vīrusiem, baktērijām un to toksīniem, parazītiem, donoru audiem, kā arī no savām šūnām, kuras kaut kādu procesu rezultātā ir transformējušās par patoloģiskām šūnās, piemēram, onkoloģiskām.

Jebkura svešķermeņa iejaukšanās, mēs to saucam par antigēnu, izraisa momentālu imunitātes reakciju, organisms sāk izstrādāt speciālas šūnas – fagocīdus, kuras noķer un neitralizē antigēnu. Bet tā nav vienīgā aizsardzības līnija, vēl eksistē humorālā imunitāte. Šajā gadījumā, antigēnu iznīcina speciālas, ķīmiski aktīvas molekulas – antivielas. Par tādām antivielām kalpo īpašas asins seruma olbaltumvielas, kuras sauc par imunoglobulīnu.

Trešā organisma stratēģija sastāv no tā saucamās nespecifiskās imunitātes. Tā ir barjera, kuru veido mūsu āda un gļotādu slānis, kā arī speciāli, mikroorganismi un fermenti , kuri atrodas mūsu organisma šķidrumā. Ja vīruss ir iekļuvis šūnā, tas nenozīmē, ka viņš ir uzvarējis, cilvēks, kuram ir stipra imunitāte vienmēr ir gatavs atbildes gājienam, viņa organisms sāk izstrādāt šūnu olbaltumvielas – innterferonu, šajos gadījumos cilvēkam parasti ir paaugstināta temperatūra.

Kā jau jūs redziet, daba pati ir parūpējusies par to, lai mūsu organismam būtu daudz iespēju cīnīties ar agresīviem vīrusiem un baktērijām. Bet kā jau mēs minējām iepriekš, tas ir iespējams gadījumos, kad cilvēkam ir laba imunitāte, bet mūsdienu pilsētu iedzīvotāji ar tādu lepoties, diemžēl, nevar. Tam ir savi iemesli.

  • Viens no galvenajiem iemesliem ir mūsu nepareizais dzīves veids.
  • Ēšana, tāpēc, ka tagad mēs priekšroku dodam trekniem, rafinētiem produktiem, vienkāršajiem ogļhidrātiem, kancerogēniem – žāvētai un ceptai gaļai. Te varam likt klāt arī pārēšanos.
  • Fizisko aktivitāšu nepietiekamība. Mūsu ķermenis ir paredzēts noteiktai fiziskai slodzei, visas tā sistēmas un mehānismi pareizi strādā tikai tad, ja mēs ievērojam šo noteikumu. Bet ko mēs darām? Pārsvarā sēžam un guļam.
  • Apkārtējās vides piesārņošana. Gaisam klāt ir dažādi piejaukumi, ūdens ir hlorēts, milzīgs daudzums sadzīves ķīmijas, nitrāti un citas piedevas, elektromagnētiskie izstarojumi, paaugstināts trokšņa līmenis, tas viss negatīvi ietekmē ne tikai apkārtējo vidi, bet arī cilvēku.
  • Nepārtraukts stress, uztraukums, kurš ir saistīts ar darbu, ar darba algu, ar iespēju nodrošināt ģimeni un apmierināt tās vajadzības, hronisks nogurums, neizgulēšanās.
  • Kaitīgie ieradumi, bet precīzāk – smēķēšana un alkoholiskie dzērieni.
  • Daudzi zinātnieki uzskata, ka imunitāti grauj arī pārlieku lielā mūsdienu sterilitāte. Mēs lietojam antibakteriālās ziepes, kuras nav spējīgas atšķirt sliktās baktērijas no labajām baktērijām, pie vismazākā klepus mēs sākam lietot antibiotikas, mēs pat neļaujam imunitātei “trenēties”.

Imunitāte izšķīst arī “siltajos dzīves apstākļos”- pārāk silts apģērbs, pārāk silti dzīvokļi un mājas, kurās nav paredzēts ne vismazākais caurvējš.
Imunitāti var novājināt parazītu infekcijas. Piemēram, cērmes.

Imunitāte, vistiešākajā nozīmē ir saistīta ar zarnu trakta mikrofloru. Bifido un lakto baktēriju trūkums izraisa imunitātes pazemināšanos, bet tad jau nav vairs tālu līdz saaukstēšanās slimībām un alerģijai.

Kas jādara lai paaugstinātu imunitāti?

  • Pirmkārt, jau vajag sakārtot savu ēdienkarti, ēst veselīgi, uzņemt visas organismam nepieciešamās vielas.
  • Obligāti jāievēro dienas režīms, jāguļ ne mazāk par 8 stundām. Bieži jāvēdina telpas.
  • Fiziskās aktivitātes. Norūdīšanās. Norūdīšanos ir jāsāk siltajā gadalaikā, lai aukstajā gadalaikā jums vairs nav jāietinas šallē līdz matu galiņiem.
    Jālieto vitamīni.